Kas maksā par laadņošanas staciju strāvu VvE gadījumā?

Pašpatēriņa norēķini, fiksēto izmaksu sadale

Uzstādot uzlādes staciju dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā (VvE), lielākajā daļā gadījumu tas, kurš uzlādē automašīnu, pats maksā par patērēto elektroenergiju, savukārt uzlādes iekārtas fiksētās izmaksas — piemēram, pieslēgums, iekārtas kārba un apkope — tiek sadalītas starp īpašniekiem saskaņā ar vienošanos, ko par to pieņem īpašnieku kopsapulce. Šī atšķirība starp patēriņu un fiksētajām izmaksām atkārtojas gandrīz katrā risinājumā, ko VvE izvēlas uzlādes stacijām: kas brauc un uzlādējas, maksā par kWh; kas ir kopīpašnieks, piedalās iekārtas izmaksu segšanā, arī tad, ja viņam nav elektriskās automašīnas.

Tas, kā tieši patēriņš tiek mērīts un attiecināts, ir atkarīgs no tehniskā risinājuma, ko VvE ir izvēlējusies. Ja ir kopīgs pieslēgums ar vairākiem uzlādes punktiem, patēriņš parasti tiek mērīts atsevišķi katram uzlādes punktam, lai rēķinu varētu sadalīt atbilstoši tam, kurš faktiski ir uzlādējies. Ja uzlādes stacija ir pieslēgta pie viena īpašnieka individuālā pieslēguma, norēķini bieži notiek vienkārši caur šī īpašnieka energoapgādes līgumu. Kurš variants ir piemērojams un kādas vienošanās ar to saistās, parasti tiek fiksēts īpašnieku kopsapulces lēmumā par uzlādes infrastruktūru.

Ko par to raksta RVO un ACM

RVO savās lapās par elektrotransportu un uzlādes infrastruktūru aprakstīts tehniskos variantus, ar kuriem VvE var ierīkot uzlādes stacijas, tostarp risinājumus ar kopīgu pieslēgumu un apakšmērīšanu katram uzlādes punktam, un paskaidro, kāpēc šī izvēle ir izšķiroša tam, kā vēlāk var attiecināt patēriņu. Turklāt ir svarīgi, ka VvE, kas piegādā elektroenergiju individuālam biedram, saskaņā ar Autoriteit Consument & Markt (ACM) informāciju par energoapgādi un tālākpiegādi, saskaras ar noteikumiem, kas attiecas uz elektroenergijas tālākpiegādi viena ēkas vai kompleksa robežās; tas ietekmē to, kādā veidā VvE var pārrēķināt faktisko patēriņu uzlādes stacijas lietotājam.